Cavalier.lv - šis projekts/domēna vārds tiek pārdods. Sazināties ar mums...

Ievads:

Kavalieri spēj mantot savas daudzās krāsas no abiem vecākiem! Es ceru, ka šajā rakstā man izdosies paskaidrot, kā notiek krāsu mantošana un kāpēc tā notiek tieši šādi. Beigās jūs atradīsiet tabulu, kas parāda, kādas krāsas var būt iedzimtas, no dažādu krāsu vecākiem.

Šajā rakstā ir savākta informācija ar cerību, ka tā var palīdzēt cilvēkiem izprast šo tēmu.
Kavalieru apmatojuma Krāsas:

Kavaliera karaļa Čārlza spanieliem ir četru krāsu variācijas, kas ir atzītās krāsas:

Melns ar lāsumiem: Kraukļa melna pamatkrāsa ar lāsumainu marķējumu virs acīm, uz vaigiem, ausu iekšpusē, uz krūtīm, kājām un zem astes. Lāsumi ir koši brūni. Baltas krāsa marķējumi nevēlami.
Sarkanbrūns: Viss suņa augums vienkrāsains -  koši sarkanā krāsā. Baltas krāsas marķejumi nevēlami.
Blenheima: Spilgti kastaņkrāsas marķējumi uz pērļu balta fona. Marķējumi vienmērīgi sadalīti uz galvas, atstājot baltu krāsu starp acīm un ausīm, ka arī baltu purniņu. Īpaši augstu tiek vērtēts romba zīmes vai apaļš kastaņkrāsas plankumiņš uz pakauša (unikāla īpašība šķirnei un šai krāsai).
Trīskrāsains krāsojums: Melns un balts labi izvietoti un sadalīti, pa visu ķermeni, ar lāsumiem virs acīm, vaigiem, ausu iekšpusē, kāju iekšpusēs, un zem astes. Marķējumi vienmērīgi sadalīti uz galvas, atstājot baltu krāsu starp acīm un ausīm, ka arī baltu purniņu.
Jebkuru citu krāsu vai krāsu kombinācijas ir nevēlamas.
Šķirnes rašanās sākumā bija atzītas visas krāsas, bet vēlāk veicot izmaiņas standartā krasas samazināja un atļautas krāsas atstāja četras, tādas kādas tās ir šodien.

No kurienes nāk krāsas?

Suņu krāsu veido melanīns, bioloģisks pigments (biochrome), kas atrodas spalvā, ādā, acīs.

Tas ir sastopams divos veidos:

1) Eumelanīns, kas ir tumšās krāsas pigments, jeb melna krāsa. Tas var nedaudz mainīties, jo samazinoties pigmenta daudzumam veidojas brūna krasa, bet pamatformā melanīns ir melns.
2) Feomelanīns, kas dod suņiem dzelteno krāsu ( krasa var būt ļoti daudzos toņos un spilgtumos).

Krāsas veidu un krāsas sadalījumu uz ķermeņa nosaka suņa gēni. Šo gēnu ir daudz un tie sadarbojas sava starpā nosakot, kur sunim, gan tā spalvā, gan uz ādas būs Eumelanīns un vai Feomelanīns.

Mazliet par gēniem:

DNS sastāv no gēniem un tie atbild īpašību nodošanu nākamajām paaudzēm. Redzamu gēnu izpausmi – piemēram, kažoka krāsu – sauc par fenotipu. Taču katrs suns nes sevī genotipu, kas ir faktiskā ģenētiskā informācija ko nēsā katrs suns, un tā var atšķirties no fenotipa. Dažos gadījumos genotips ar fenotipu, ka mēs vēlāk redzēsim, varētu būt vienādi. Jebkurš gēns ieņem īpašu vietu kādā konkrētā hromosomā, šo gēnu kopumu sauc par lokusu (loci: no latīņu valodas nozīmē vietu). Pētot katra lokusa gēnus var noteikt to funkcijas un mērķus.

Gēni var būt dominējoši vai recesīvi. Dominējošie gēni ir spēcīgāki par recesīvajiem: dominējošo gēnu funkcionalitāte ir pārāka par jebkuru recesīvo gēnu. Organismam rodoties mammas ķermenī no katra vecāka tiek iedoti pa vienam gēnam, kas savienojas un veido pārus, tādēļ ir nepieciešams tikai viens dominējošais gēns, lai parādītu savu īpašas raksturojumu fenotipā. Recesīvie gēni ir vāji, un  tie izpaužas, ja gēna pārī abi gēni ir recesīvi.

Daudzi gēnu sadarbojas vai apspiež citus gēnus un neļauj tiem izpausties vai tie izpaužas savādāk un šie gēni var būt gan dominējoši un recesīvi.

Gēnu apzīmējumi:

Dominējošais gēns tiek norādīts ar lielo burtu; Recesīvo gēnu  norāda ar mazo burtu; Gēna tipa (alēles) izmaiņas norāda apakš gēnu ar mazo burtu pie gēnu burta;

Krāsu gēni un ko viņi dara:

Gēnus, kas nosaka apmatojuma krāsu un marķējumu ir pazīstami kā krāsu sērija, un suņiem, vispārēji atzīta krāsu sērija ir:

A (Agouti): lokus – 5 alēles
B (melns vai brūns): B, b
C (albīns sērijā): C lokusa-5 alēles
D (pigmentācijas intensīvums): D, d
E (ir vai nav melnais pigments): E lokus – 4 alēles
G (progresējoša nosirmošana): G, g
M (Merle, jeb marmora): M, m
S (baltas krāsas iespējamība): S lokus – 4 alēles
T (punktainība): T, t

Kavalieriem ir šādas apakškopas krāsu sērijām un tās tiek marķētas:

1) Aguti alēle ir saistīta ar melanīna izplatīšanu, un nosaka tā daudzumu, ka arī tumšā un gaišā pigmenta izvietojumus, gan atsevišķās matu šķipsnas un apmatojumā kopumā. Piemēram, lāsumi, vai seglots krāsojums utt. Tajā ir četras alēles (dažāda veida gēnu īpašības), no kurām mums interesē: Kas ražo melnu, ar lāsumiem apzīmējumu uz purna, virs acīm, uz krūtīm, kājām un zem astes – nosaka melna ar lāsumiem un trīskrāsainu Kavalieru krāsojumu (atat).

2) E alēle nosaka pigmentācijas modeli kažokam (to var vai nevar būt sunim eumelanins spalvā). Mēs esam ieinteresēti: E dominantajā, kas dod iespēju melnajam pigmentam atrasties matā; e recesīvais ierobežo melnā pigmenta atrašanos matā, suņiem ar recesīvo e nebūs melnu krasu mati, taču tas neietekmēs ādas un gļotādas pigmentāciju.

Ādas un acu krāsa būs normāli pigmentētas ar eumelaninu, gan ar dominanot E gan recesīvajiem ee, bet dažreiz šiem suņiem ir samazināta pigmentācija uz deguna, it īpaši ziemā.

3) S gēnu alēle nosaka baltās plankumainības veidošanos, kas ir saistīta ar tās izplatīšanu vai trūkumu suņa kažociņā. Tā kā kavalieriem ir balta plankumainība, tad mēs esam ieinteresēti arī šajā alēlē. Dominantais S dod vienkrāsainu kažoka krāsojumu un apspalvojumam nav baltās krasas marķējumi. SS sunim nebūs baltā krāsa, bet tā var parādīties ļoti nelielā daudzumā – uz pirkstiem, astes gala, zvaigznes formā vai svītra uz krūtīm. Tātad arī divi dominantie SS var veidot nepareizu marķējumu mūsu pilnas krasas kavalieriem (sarkanbrūnajiem, melniem ar lāsumiem). sp, ir vidēja plankumainība un apmēram 20%-80% ķermeņa ver segt baltā krāsa. Tas “sadala” kažoku, kā tas ir blenheimiem un trīskrāsu suņiem.

4) Brūnās alēles recesīvais b gēns parādās fenotipā tikai, tad, kad satiekas divi recesīvie bb gēni, šādi gēni fenotipā izpaudīsies tikai blenheimai krāsai un sarkanbrūnajai krāsai (ruby);

5) Vēl viens gēns, ka ir iespējams un mūs interesē tiek apzīmēts ar T burtu, un tā ir punktveida plankumainība. Šis gēns ir dominējošs un ir sastopams Kavalieros, taču nav vēlams;

Kā krāsa iedzimst?

Kucēns saņems divus krāsa gēnus – no katra vecāka pa vienam. Atkarībā no krāsas, vecāki var nest dažādas gēnu kombinācijas, bet ne visas var nodot bērniem. Iedzimtā gēnu kombinācija nosaka, vai mazulis ir melns ar lāsumiem, trīskrāsains, sarkanbrūns vai blenheims.

E un e lemj, vai kažoks būs melna (E) vai sarkanā – sarkanbrūns (ee) krāsā
S un sp izlemj, vai tas būs vienveida krāsojums (S) vai būs baltā plankumainība (sp)

Atcerieties, ka dominējošo gēnu apzīmē ar lielajiem burtiem, un tas ir stiprāks par recesīvo gēnu, kuru apzīmē ar mazie burtiem.

Tātad:

1) Lai kucēnam būtu melna E krāsa iemantojot gēnus nav svarīgi, kāds ir gēnu pāris, viņš varētu būt vai nu (EE) divi melni, vai melnā un sarkanā (Ee) gēni. Dominantais melnais E būs pārāks par sarkano un neļaus izpausties sarkanajai krāsai.
Lai būtu sarkanas krāsas kažoks kucēnam jāmanto no vecākiem abi recesīvie ee krāsu gēni. Šāds suns nevarēs saviem bērniem nodot tālāk melno krāsu kāda iespējams bija tā vecākiem, jo viņam nav melnā dominantā gēna.
2) Lai viss kažoks būtu viena krāsā bez baltās krāsas kucēnam jāmanto vismaz viens dominantais S gēns, vai abi dominantie SS gēni. Dominantais S apspiež recesīvo sp gēnu un kucēna fenotipā nebūs baltās krāsas. Taču ja genu kombinācija ir Ssp tad iespējams, ka bērni mantos sp gēnu un tiem būs balta plankumainība. Lai būtu baltās krāsas plankumi kucēnam jāmanto abi recesivie spsp gēni.

Tagad mēs jau varam izmantot šīs kombinācijas, lai noteiktu mūsu četru krāsu Kavalieru apspalvojuma iespējamos gēnus:

1) Blenheima krasas kavalieru gēnu kombinācijas:
Sarkans kažoks – tatad ee un baltā plankumainība - spsp.  (krustojot divus blenheima krāsa Jūs neiegūsiet suni ar melnu pigmentu – trīskrāsainu); Blenheima krāsas kucēnam var būt gēnu kombinācija: atateespsp. Šiem suņiem noteikti būs abi recesīvie ee un spsp, jo savādāk blemheima krasas kombinācija nav iespējama.

2) Sarkanbrūnas krāsas kavalieru gēnu kombinācijas:
Lai būtu sarkans kažoks sunim jābūt diviem recesīvajiem ee un vienkrāsainu kažoka krasu dos – vai nu SS vai Ssp gēni. Tātad Sarkanbrūnam kucēnam var būt divas gēnu kombinācijas: atateeSsp vai atateeSS, bet neskatoties uz šīm divām kombinācijām suns fenotipā izskatīsies vienādi!

3) Trīskrāsainas krāsas kavalieru gēnu kombinācijas:
Šie suņiem ir melnā krāsa, tātad var būt EE vai Ee, un baltā plankumainība tātad tikai viena gēnu kombinācija spsp, kas nosaka plankumainību. Trīskrāsainam sunim var būt divas gēnu kombinācijas: viņš var būt vai nu atatEEspsp vai atatEespsp,atšķirība ir tikai E gēnos, bet suns ārēji izskatās vienādi!

4) Melns ar lāsumiem krāsas kavalieru gēnu kombinācijas:
Melns ar lāsumiem suņiem ir vissarežģītākās gēnu kombināciju iespējas: jo satur vairākus dominējošos gēnus, šiem suņiem var būt 4 krāsu gēnu kombinācijas!
Suņa melnais kažoks var nākt no kāda pāra gēnu EE vai Ee, un vienlaidus krāsojums var būt vai nu SS vai Ssp. Tātad šie suni var nēsāt šādas gēnu kombinācijas: atatEESS, atatEESsp, atatEeSS vai atatEeSsp. Un atkal pēc ārējā izskata nevarēs pateikt, kādu gēnu kombināciju suns ir saņēmis!

Izmantojiet tabulu, lai atrastu iespējamos metiena krāsojumus, ko jūs varētu gaidīt no konkrētās pārošanas. Bet, lūdzu, Jums jāapzinās, ka ne vienmēr kucēni saņem visas šīs krāsas no vecākiem, jo tas ir pilnībā atkarīgs no pārošanas brīža, kuri gēni no katra vecāka satiksies un faktiski tiks nodoti tālāk kucēnam!
Vienīgi pārojot blenheimu krāsojumu ar blenheimu Jūs iegūsiet tikai blenheima kucēnus un variet pateikt šī kucēna gēnus; Visiem pārējiem kavalieriem, ir vairākas gēnu kombinācijas, un Jūs tās nevariet noteikt pēc suņa izskata – krasas.

Izvēlieties vienu vecākiem no augšējās un kreisajā pusē esošās slejas.
Apspalvojuma krāsu tabulas šūnā būs visi krāsu varianti, kurus jūs varētu gaidīt, no konkrētā metiena.
Lūdzu, ņemiet vērā: lai visam pietiktu vietas ir saīsināts sp apzīmējums uz mazo s burtu.


Informācija ņemta no: http://cavalierkingcharles.org.uk/colour_inheritance.html
Tulkoja un sagatavoja Diāna Struce